Kreisā mala
Labā mala
2009. gada 16. oktobrī notika akcija "Daudz laimes dzimšanas dienā kultūra"
Akcija bija Latvijas mākslas augstskolu studentu un pasniedzēju reakcija uz varas gaiteņos radušos ideju par augstskolu apvienošanu un/vai pievienošanu Latvijas Universitātei.

Latvijai piedzīvojot ekonomisko krīzi, aktualizējusies dažādu reformu nepieciešamība, to starp arī augstākajā izglītībā. Lai strukturālās reformas nevainagotos tikai ar līdzekļu apcirpšanu, izveidota Valdības darba grupa, kuras sēdē Latvijas Universitātes rektors M. Auziņš prezentēja iespējamo augstākās izglītības modeli - vienotu daudzprofilu universitāti. Lai arī projekts ir tikai tapšanas stadijā, tomēr tas saskaras ar principālu pretestību visos līmeņos.
Vieni no pirmajiem, kas noformulēja savu neapmierinātību bija Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas rektori, izplatot atklāto vēstuli.

Valdim Zatleram
LR Prezidentam

Gundaram Daudzem
LR Saeimas priekšsēdētājam

Valdim Dombrovskim
LR Ministru prezidentam

Artim Kamparam
LR Ekonomikas ministram

Tatjanai Koķei
LR Izglītības un zinātnes ministrei

Intam Dālderim
LR Kultūras ministram

Rīgā, 2009.gada 14. septembrī


Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas

Atklātā vēstule

Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas, kuras ir dibinātas un veidojušās līdz ar Latvijas valsti - Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija dibinātas 1919. gadā, bet Latvijas Kultūras akadēmija 1990. gadā kā pirmā valsts augstskola pēc neatkarības atjaunošanas un kuras savos centienos integrēties Eiropas vienotajā izglītības telpā simbolizē Latvijas valsts mērķus iekļauties Eiropas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras vidē, un kuras veido Latvijas kultūras, mākslas un radošo industriju pamatu, citiem vārdiem, Latvijas tēlu, savu augstskolu vārdā paziņo, ka kategoriski iebilst pret sasteigtajiem administratīvi politiskiem Latvijas augstākās izglītības reformu centieniem.

Balstoties Boloņas procesa garā, un šajā sakarībā jo īpaši uzsverot Berlīnes 2003. gada komunikē pausto viedokli par to, ka būtisks priekšnoteikums Boloņas mērķu sasniegšanai ir reāla augstskolu autonomija, un sekojot Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūcijas Par mākslas studijām Eiropā garam, kas formulēts atbilstoši Eiropas Savienības moto paustajam "Vienotība daudzveidībā", Latvijas Mākslas augstskolu asociācija paziņo, ka par reformām augstākās izglītības jomā ir jālemj visupirms tikai un vienīgi attiecīgo nozaru profesionāļiem.

Jebkādam reformu un restrukturizācijas procesam ir jābūt nozares profesionāļu atbalstītam un demokrātiskam. Tam vispirms ir jāatbilst attiecīgās nozares attīstības pamatmērķim. Tam ir jānodrošina visefektīgākās un viskompetentākās studiju, radošās darbības un zinātniskās pētniecības iespējas. Un tam ir jābalstās nozares akadēmiskā personāla un studējošo vienotā pārliecībā. Pretējā gadījumā jebkuri centieni reformēt augstāko izglītību tiks uztverti kā vardarbīga un nekompetenta administratīvi politiska iejaukšanās akadēmiskajā procesā un sastapsies ar slēptāku vai atklātāku pretošanos, nolemjot šos centienus jau iepriekš paredzamai neveiksmei un faktiski sagraujot Latvijas augstākās izglītības sistēmu un, jo īpaši, Latvijas unikālo augstāko mākslas, mūzikas un kultūras izglītības sistēmu.

Vienlaikus Latvijas Mākslas augstskolu asociācija uzaicina Latvijas Republikas valdību un augstākās izglītības reformu procesam savu atbalstu izteikušos akadēmisko aprindu pārstāvjus uzsākt atklātu dialogu iesaistot darba grupās un forumos visu nozaru akadēmisko personālu un arī studējošo pārstāvjus un vienlaicīgi kliedēt bažas, ka šo augstākās izglītības reformu slēptais mērķis ir pārdalīt paredzamos Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumus augstākajā izglītībā.

Paredzamais augstākās izglītības reformu process var tikt veidots tikai un vienīgi vadoties no efektivitātes un konkurētspējas veicināšanas viedokļa. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem 2009.gadā Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas indekss ir ievērojami augstāks nekā Latvijas valsts vai tās administratīvi politiskā aparāta konkurētspējas indekss, vēl jo kritiskāk ir vērtējami tā īstenošanas administratīvi politiskie centieni. Augstākās izglītības reformu process nevar tikt politizēts un pakļauts atsevišķu politisko partiju un politiķu vai arī atsevišķu augstākās izglītības institūciju vadītāju savtīgi egoistiskajām interesēm. No augstākās izglītības reformu procesa ir atkarīgi daudz būtiskāki jautājumi nevis tikai dažu personu ambiciozu vai savtīgu mērķu apmierināšana. No tā kā noritēs augstākās izglītības process ir atkarīga Latvijas nākotnes mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes kvalitāte. No tā ir atkarīgs vai Latvija pastāvēs kā moderna eiropeiska valsts arī 21.gadsimtā.

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas vārdā


Prof. Jānis Siliņš
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors


Prof. Aleksejs Naumovs
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors


Prof. Artis Sīmanis
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors



Saviem rektoriem pievienojās arī Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Kultūras akadēmijas studenti, kuri 16. oktobrī Rīgas centrā visas diennakts garumā rīkoja plašu akciju - Daudz laimes dzimšanas dienā, kultūra!

2009. gada 29. septembrī plkst. 13:45 LMA 2. stāva vestibilā notika studentu ārkārtas sapulce, kurā studenti nolēma, ka ir par Mūsu augstskolas (LMA) saglabāšanu un izdarīja sekojošu paziņojumu:

LMA ir visnozīmīgākais Latvijas mākslas izglītības centrs, kura pievienošana kādai citai augstskolai nozīmētu tās likvidēšanu. Likvidējot LMA, tiks sagrauta Latvijas māksla, apdraudēta Latvijas kultūras un visas valsts turpmāka pastāvēšana. Viedokļa leģitimēšanai uzsākta arī parakstu vākšana.
Sapulce tika sasaukta reaģējot uz aktuālajiem centieniem apvienot Latvijas augstskolas, tādejādi it kā optimizējot augstāko izglītību Latvijā. Plaši apmeklēto sapulci atklāja rektora Aleksjea Naumova uzruna. Jāpiebilst, ka visi trīs Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas rektori ir vienoti savā nostājā pret uzsāktajām reformām un augstskolu apvienošanas projektu.
LMA Studentu pašpārvalde ir izstrādājusi sekojošu plānu savu interešu aizstāvībai:
1. PARAKSTU VĀKŠANA LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJĀ - ‘′Akvārijā′′ un bibliotēkā, kā arī citās mākslas izglītības iestādēs un centros. Paraksti kopā ar manifestu tiks nodoti Latvijas Saeimai un atbilstošajām institūcijām.

2. MĀKSLAS AKCIJAS
• Performances
• Instalācijas
• Koncerti
• Un citi pasākumi, kas piesaista sabiedrības uzmanību
Lai šis akcijas veiksmīgi varētu notikt, ir NEPIECIEŠAMA IKVIENA LĪDZDALĪBA UN RADOŠĀ DOMĀŠANA sabiedrības uzmanības piesaistē

(Informācija Gundega Evelone 29870724, Laura Selecka 22066496)


Akcijas laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem bija iespēja iepazīties ar laikmetīgajiem kultūras un mākslas procesiem, kas tiek radīti šodienas augstskolās, kuras Latviju pavadījušas kopš tās dibināšanas. 1919. gadā dibinātās Mākslas un Mūzikas akadēmijas jau ātri pierādīja savu nozīmību, radot nacionālo mākslas skolu un klasiskās Latvijas kultūras vērtības. Autonomu skolu pastāvēšanu apzinājās arī Latvijas valstij nedraudzīgās varas, attīstot radošumu kā vienu no sabiedrības virzītājspēkiem. Vienlaikus abas augstskolas saglabāja savrupo nostāju, sargājot Latvijas unikālo kultūru no izšķīšanas Padomju Savienības telpā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu tika dibināta arī Kultūras akadēmija. Stabilizējoties politiskajiem procesiem valstī, izkristalizējās arī doma par radošajām industrijām, kas spējīgas piedāvāt kā iekšējam, tā ārējam tirgum produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ir grūti konkurēt ar Ķīnu, Vāciju vai ASV - pasaules ekonomikas lielvarām ar augstu resursu pieejamību. Tieši unikālajā pieredzē slēpjas valsts panākumu atslēga un iespēja izejai no ekonomiskās un morālās krīzes, kādā šodien esam iestiguši.
Mākslas augstskolu pievienošanu Latvijas Universitātei iespējams salīdzināt ar kājas amputāciju vieglatlētam, saglabājot dzīvības funkcijas, bet laupot iespēju attīstīties un pelnīt pašam. Lai nepieļautu vieglprātīgo apvienošanas projektu, studenti aicina interesentus piedalīties akcijā, apmeklēt izstādi, koncertus, modes skati un daudz dažādus pasākumus, lai vēlreiz paliecinātu, ka tieši neatkarīgas mākslas augstskolas un radošums ir unikāla Latvijas vērtība.

Teksta autore
Ilze Jakuša-Kreituse

Atbildīgais par informāciju
Svens Kuzmins
Tel: 26983271
E-pasts: svens.kuzmins@gmail.com

Vairāk informācijas http://www.kulturbloks.lv/

Skatieties arī šeit!!!


LKA horeogrāfu ilgdejošanas rekords Doma laukumā (video):
http://zinas.nra.lv/video/277-kulturas-akademijas-studenti-megina-uzstadit-latvijas-ilgdejosanas-rekordu.htm
vēl 1 video:
http://skatiens.lv/zinas/video/16102009-236478-video_no_mobila

grāmatu lasīšanas zibakcija pie Laimas pulksteņa:
http://zinas.nra.lv/foto/latvija/94-flashmob-akcija-studenti-kolektivi-lasa-gramatas.htm

gājiens:
http://zinas.nra.lv/foto/latvija/95-studentu-protesta-gajiens-un-akcija.htm

pieminekļu ietīšana:
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/182646/galery/4/article
(tur arī raksts) un te video:
http://skatiens.lv/zinas/video/16102009-makslas_nave_pie_durvim

JVLMA koncerts autoostā:
http://skatiens.lv/zinas/galerijas/inese_beijere/5221?picture=1&all_comments=1&show_thumbs#p

vēl daži attēli un rakstiņš:
http://skatiens.lv/zinas/galerijas/arturs_apels/5222?show_thumbs&all_comments=1&picture=1
un te:
http://skatiens.lv/zinas/galerijas/liga_gaile/5214?show_thumbs&all_comments=1&picture=1

deju zibakcija Stacijas laukumā:
http://www.youtube.com/watch?v=YMag3IPII9k&feature=player_embedded

un video no Panorāmas:
http://www.youtube.com/watch?v=-vGhFweb3-U&feature=player_embedded

zibakcija - Skumjais parks:
http://www.youtube.com/watch?v=omOla1BoSxg&feature=player_embedded